Centieni sasniegt neiespējamo: Šons Švarners ar vienām plaušām iekaroja pasaules augstākās virsotnes

Šona Švarnera pirmais mērķis bija 2,5 metri, kas šķir slimnīcas gultu un vannas istabu, bet pēc tam viņš ceļā uz Everesta virsotni pārvarēja vairāk nekā 8,5 km. Viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš izārstējies no vēža un uzkāpis kalnā, pirmo, kurš divreiz pārvarējis vēzi, un pirmo, kurš uzkāpis septiņās augstākajās virsotnēs. Ar savu piemēru Šons daudziem dod cerību. Kā viņam izdevās saglabāt optimismu un dzīves mīlestību pēc divām smagākajām vēža formām?

Pārvarēšana pretēji izredzēm

Šons ir vienīgais cilvēks pasaulē, kuram jebkad diagnosticēta Hodžkina slimība (limfmezglu vēzis) un Jvinga sarkoma (viens no agresīvākajiem ļaundabīgajiem audzējiem).
Ārsti prognozēja, ka viņam atlicis dzīvot ne vairāk kā četrpadsmit dienas. Taču Švarners nepakļāvās "cerībām" un pārsteidza visu medicīnas sabiedrību, kad viņš izkļuva no komas un gada laikā izdzīvoja no šīm smagajām slimībām.

Viņam izdevās tas, ko visi uzskatīja par neiespējamu - izdzīvot. Tomēr slimības nepazuda: pēc golfa bumbiņas lieluma audzēja izņemšanas Šonam palika tikai viena pilnībā funkcionējoša plauša. Tieši tad vīrietis saprata, ka neviens izaicinājums viņam nekad nebūs par lielu un neviena virsotne par augstu.

Everests ir cerības simbols

Kādu dienu, kad Šons atradās slimnīcā, viņš televīzijā redzēja Ironman pārraidi. Tad vīrietis nolēma, ka, ja viņam izdosies pārvarēt slimību, viņš noteikti piedalīsies sacensībās. Tomēr beigās viņš nolēma sākt ar Everesta iekarošanu, lai pasaules augstākā virsotne kļūtu par cerības simbolu citiem.

Cilvēka organisms bez pārtikas var izdzīvot aptuveni 30 dienas, bet bez ūdens - trīs dienas. Taču neviens dzīvs cilvēks nevar izdzīvot 30 sekundes bez cerības.

Švarneram izdevās uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē un parādīt visiem savu izturību. Pēc pirmās kāpšanas viņš nolēma neapstāties un turpināt iekarot kalnu virsotnes. Kopš tā laika Šons ir uzkāpis Āfrikas, Eiropas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas, Austrālijas un Antarktikas augstākajās virsotnēs. Viņš ir arī slēpojis uz abiem Zemes poliem un piedalījies Ironman triatlonā Havaju salās.

Ticiet neiespējamajam

Šona piemērs liek apkārtējiem noticēt, ka neiespējamais patiešām ir iespējams, un dod citiem cerību. Vienā no intervijām viņš stāstīja, kā reiz pēc uzstāšanās pie viņa pienāca raudoša sieviete. Viņa atzinās, ka pēc konferences gribējusi izdarīt pašnāvību: pēdējo sešu mēnešu laikā vēzis bija atņēmis vīru un dēlu, un tagad arī viņai pašai tika diagnosticēts vēzis. Tomēr, uzklausījusi Švarnera stāstu, sieviete pārdomāja. "Viņa apgalvoja, ka esmu izglābusi viņai dzīvību. Pēc tam es ilgi raudāju," Šons atbildēja, kad viņam jautāja par neaizmirstamāko brīdi viņa uzstāšanās laikā.

Švarnere nodibināja bezpeļņas organizāciju "Vēža pārdzīvojušo asociācija", lai rehabilitētu tos, kuri ir pārvarējuši vēzi. Savu stāstu viņš arī izstāstīja iedvesmojošā grāmatā "Keep Climbing" (Turpini kāpt), un tagad viņš ir motivācijas runātājs skolās, universitātēs un konferencēs visā pasaulē.

Šis stāsts nav par pārcilvēcisku spēku vai iedrošinājumu. Tas ir par pilnīgu ticību sev un savām neierobežotajām iespējām. Tādi cilvēki kā Šons iedvesmo ikvienu sapņot vairāk un censties sasniegt neiespējamo.

"Jums ir jāiemācās koncentrēties uz galarezultātu, pirms jūs to sasniedzat. Tā jūs atbrīvosieties no uzmācīgām domām par iespējamo vilšanos, jo savā galvā jūs jau esat sasniedzis mērķi," uzskata Šons.